Antibiotikas ir zāles, kas iznīcina baktērijas vai kavē to augšanu, un tās ir neaizstājamas cīņā pret bakteriālām infekcijām.

 

Lai gan tie ir izglābuši miljoniem dzīvību no tādām slimībām kā pneimonija vai sepse, to nepareiza lietošana rada nopietnus riskus gan indivīda veselībai, gan sabiedrībai. Mūsdienās antibiotiku kaitīgums kļūst par arvien aktuālāku problēmu, jo to pārmērīga vai nepiemērota lietošana noved pie paaugstinātas baktēriju rezistences, labvēlīgo zarnu baktēriju zuduma un dažādu komplikāciju attīstības. Šajā rakstā mēs apspriedīsim galvenos draudus, ko rada antibiotikas, un sniegsim praktiskus padomus par to, kā pasargāt sevi un dot ieguldījumu sabiedrības veselības saglabāšanā, stiprinot dabisko imunitāti un lietojot atbilstošus uztura bagātinātājus.

Izpratne par antibiotiku radītā kaitējuma cēloņiem

Antibiotikas darbojas mērķtiecīgi – tās iznīcina vai aptur infekciju izraisījušās baktērijas. Tomēr problēma ir tā, ka šīs zāles bieži vien nespēj atšķirt “sliktās” baktērijas no “labajām” baktērijām, kas ir vitāli svarīgas mūsu organismam. Kad mēs lietojam antibiotikas, tās ietekmē visas baktērijas – gan patogēnos mikroorganismus, gan labvēlīgās baktērijas, kas veido mūsu zarnu mikrofloru.

Viena no lielākajām problēmām ir antibiotiku nepareiza lietošana vīrusu izraisītu slimību ārstēšanā. Pasaules Veselības organizācija (PVO) uzsver, ka antibiotikas ir pilnīgi neefektīvas pret vīrusiem, piemēram, saaukstēšanos vai gripu. Neskatoties uz to, daudzi cilvēki, parādoties pirmajiem saaukstēšanās simptomiem, cenšas ārstēties ar antibiotikām.

Kā skaidro Viļņas Universitātes slimnīcas Santaras klīnikas infektologi, antibiotiku ietekme uz organismu ir divējāda: tās ne tikai cīnās ar infekciju, bet arī izraisa izmaiņas visā organisma sistēmā. Tāpēc ir ļoti svarīgi tos lietot tikai tad, ja tas ir absolūti nepieciešams, un stingri saskaņā ar ārsta norādījumiem.

Bakteriālas un vīrusu infekcijas: kāda ir atšķirība?

Lai saprastu pareizu antibiotiku lietošanu, ir svarīgi skaidri nošķirt baktēriju un vīrusu infekcijas:

• Bakteriālas infekcijas izraisa baktērijas – vienšūnas mikroorganismi, kas var vairoties patstāvīgi un ir jutīgi pret antibiotikām;
• Vīrusu infekcijas izraisa vīrusi – pat mazāki patogēni, kas paši nespēj vairoties un nav uzņēmīgi pret antibiotikām.

Saskaņā ar Lietuvas Republikas Veselības ministrijas datiem, pat 70% augšējo elpceļu infekciju izraisa vīrusi, tāpēc antibiotiku izrakstīšana šajos gadījumos nedod nekādu pozitīvu efektu, bet tikai palielina organisma bojājumus un veicina rezistentu baktēriju attīstību.

 

Biežākie antibiotiku riski un blakusparādības

Antibiotiku blakusparādības var būt dažādas, sākot no viegliem gremošanas traucējumiem līdz smagiem, dzīvībai bīstamiem stāvokļiem. Saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra datiem aptuveni 20 % pacientu, kuri lieto antibiotikas, piedzīvo vismaz vienu blakusparādību.

• Antibiotiku rezistence ir viens no nopietnākajiem draudiem sabiedrības veselībai. Baktērijas pielāgojas un kļūst rezistentas pret zālēm, apgrūtinot infekciju ārstēšanu.
• Zarnu mikrofloras traucējumi – antibiotikas iznīcina ne tikai patogēnās, bet arī labās baktērijas, kas izraisa gremošanas traucējumus, aizcietējumus, caureju vai pat pseidomembranozā kolīta attīstību.
• Alerģiskas reakcijas var būt dažādas – no viegliem izsitumiem uz ādas līdz anafilaktiskam šokam, kas var būt letāls.
• Orgānu bojājumi — dažas antibiotikas var izraisīt aknu, nieru vai pat dzirdes bojājumus, īpaši, ja tās lieto lielās devās vai ilgstoši.
• Vitamīnu deficīts, īpaši B grupas vitamīnu, jo antibiotikas traucē to uzsūkšanos un veidošanos zarnās.
• Vājināta imunitāte rodas zarnu mikrofloras traucējumu dēļ, kam ir svarīga loma imūnsistēmā.

Kā atzīmē Lietuvas Veselības zinātņu universitātes slimnīcas Kauņas klīniku gastroenterologi, zarnu mikrofloras atjaunošanās pēc antibiotiku kursa var ilgt no vairākām nedēļām līdz vairākiem mēnešiem, bet dažos gadījumos pat gadiem. Šajā periodā organisms kļūst neaizsargātāks pret dažādām infekcijām.

 

Kā izvairīties no antibiotiku lietošanas bīstamības?

Atbildīga antibiotiku lietošana ir galvenais veids, kā izvairīties no to nodarītā kaitējuma.

 

Ir svarīgi saprast, ka antibiotikas ir recepšu zāles, kuru lietošanu stingri jākontrolē veselības aprūpes speciālistiem.

Šeit ir galvenie ieteikumi, lai palīdzētu mazināt antibiotiku radīto kaitējumu:

• Lietojiet antibiotikas tikai tad, ja tās ir parakstījis ārsts. Nekad neārstējieties ar antibiotikām pats un neņemiet tās no draugiem/ģimenes locekļiem.
• Vienmēr pabeidziet visu piešķirto kursu. Pat ja jūtaties labāk, ārstēšanas pārtraukšana agrīnā stadijā ļauj rezistentām baktērijām izdzīvot un vairoties.
• Precīzi ievērojiet devu. Lietojiet zāles tieši tā, kā norādīts – ne vairāk, ne mazāk.
• Kombinējiet ar probiotikām. Pēc konsultēšanās ar ārstu vai farmaceitu, antibiotiku kursa laikā vai pēc tā lietojiet probiotikas, lai atjaunotu zarnu mikrofloru.
• Ēdiet veselīgi un dzeriet pietiekami daudz šķidruma. Tas palīdzēs organismam ātrāk atgūties pēc antibiotiku kursa.
  Stipriniet savu imunitāti dabiski. Regulāri vingrojiet, pietiekami guliet, izvairieties no stresa un nodrošiniet pietiekamu vitamīnu uzņemšanu organismā.

Lietuvas Infektoloģijas biedrības ieteikumos uzsvērts, ka ir svarīgi ne tikai pareizi lietot antibiotikas, bet arī pievērst uzmanību organisma atjaunošanai pēc to lietošanas. Gremošanas sistēma ir īpaši neaizsargāta, tāpēc ieteicams nodrošināt efektīvu gremošanas sistēmas aprūpi, lietojot īpašas uztura bagātinātāju formulas.

 

Uztura bagātinātāji un dabas līdzekļi pēc antibiotiku lietošanas

Lai atjaunotu ķermeni pēc antibiotiku kursa, ieteicams:

• Probiotikas un prebiotikas. Probiotikas ir dzīvas baktērijas, kas palīdz atjaunot zarnu mikrofloru. Prebiotikas ir uztura šķiedrvielas, kas baro labās baktērijas. Labākais laiks probiotiku lietošanai ir 2-3 stundas pēc antibiotiku devas vai saskaņā ar ārsta norādījumiem.

Vitamīni un minerālvielas:

• C vitamīns – stiprina imunitāti un palīdz atjaunot zarnu gļotādu
• D vitamīns – svarīgs imūnsistēmai
• B vitamīni – bieži vien pēc antibiotiku kursa ir izsmelti

 

• Cinks – svarīgs normālai imūnsistēmas darbībai

 

• Fermentēti produkti:
• Kefīrs un jogurts ar dzīvajām kultūrām
• Skābēti kāposti un citi dārzeņi
• Kombuča – fermentēta tēja
• Kimči – fermentēts dārzeņu ēdiens

 

 

• Šķiedrvielas: pilngraudu produkti, dārzeņi, augļi, sēklas – tās baro labvēlīgās baktērijas zarnās.

Efektīvai imunitātes stiprināšanai pēc antibiotiku kursa, īpaši bērniem un pieaugušajiem, kuriem ir grūtības lietot tradicionālās tabletes, ieteicams izvēlēties vitamīnu gumijas lācīšus imunitātes stiprināšanai, kas ir patīkama un efektīva alternatīva.

 

 

Kā zināt, kad antibiotikas nav nepieciešamas?

Bieži vien pacienti pieprasa antibiotikas pat tad, ja tās nav nepieciešamas, īpaši saaukstēšanās vai gripas gadījumā. Ir svarīgi spēt atpazīt situācijas, kad antibiotikas nav piemērota ārstēšana.

Šeit ir galvenās pazīmes, kas liecina, ka Jums, iespējams, ir vīrusu slimība, kurai nav nepieciešamas antibiotikas:

• Iesnas, klepus un šķaudīšana bez drudža vai ar zemu temperatūru
• Iekaisis kakls bez baltas plāksnes uz mandeles
• Sāpīgi deguna blakusdobumi ar dzidriem izdalījumiem
• Simptomi, kas ilgst mazāk nekā 10–14 dienas
• Drudzis, kas izzūd 2-3 dienu laikā

Bakteriālas infekcijas pazīmes, kad var būt nepieciešamas antibiotikas:

• Augsta temperatūra (virs 38°C), kas ilgst vairāk nekā 3 dienas
• Zaļa vai dzeltena, bieza deguna izdalījumi, kas ilgst vairāk nekā 10–14 dienas
• Stiprs iekaisis kakls ar baltu aplikumu uz mandelēm
• Stipras ausu sāpes vai izdalījumi no ausīm
• Simptomi, kas uzlabojas un pēc tam ievērojami pasliktinās

Lietuvas Ģimenes ārstu koledžas ieteikumos uzsvērts, ka pirms antibiotiku lietošanas uzsākšanas vienmēr ir vērts konsultēties ar ārstu. Saaukstēšanās vai gripas gadījumā labāk koncentrēties uz simptomu mazināšanu un imunitātes stiprināšanu ar dabīgiem uztura bagātinātājiem un vitamīniem, nevis lietot antibiotikas, kas nepalīdzēs, bet tikai kaitēs organismam.

Neracionāla antibiotiku lietošana ir viena no lielākajām sabiedrības veselības problēmām, kas veicina rezistentu baktēriju celmu attīstību. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs prognozē, ka līdz 2050. gadam antibiotikām rezistentu baktēriju izraisītas infekcijas Eiropā katru gadu varētu nogalināt vairāk cilvēku nekā vēzis, ja situācija neuzlabosies.

 

Bieži uzdotie jautājumi

Kādas ir galvenās antibiotiku blakusparādības?

Antibiotikas var izraisīt zarnu mikrofloras nelīdzsvarotību, alerģiskas reakcijas, gremošanas traucējumus, vitamīnu deficītu un, ja tās tiek lietotas nepareizi, veicināt rezistentu baktēriju attīstību.

Kā atjaunot zarnu veselību pēc antibiotiku lietošanas?

Iekļaujiet savā uzturā probiotikām bagātus pārtikas produktus, ēdiet daudz šķiedrvielu, dzeriet pietiekami daudz ūdens un apsveriet iespēju lietot apstiprinātu probiotiku uztura bagātinātāju, lai atveseļotos efektīvāk.

Vai antibiotikas var ārstēt vīrusu infekcijas?

Nē, antibiotikas ir efektīvas tikai pret bakteriālām infekcijām, tām nav nekādas ietekmes uz vīrusiem, kas izraisa saaukstēšanos vai gripu.

Ko darīt, ja ir aizdomas par antibiotiku blakusparādībām?

Nekavējoties sazinieties ar savu ārstu – nekad nepielāgojiet devu un nepārtrauciet ārstēšanu pats.

Kā novērst antibiotiku rezistenci?

Lietojiet antibiotikas tikai tad, ja tās ir izrakstījis ārsts, vienmēr pabeidziet pilnu ārstēšanas kursu un nekad nedalieties ar antibiotikām vai nelietojiet tās patstāvīgi.