Elektrolīti: viss, kas jums jāzina par to nozīmi, funkcijām un avotiem

Elektrolīti ir svarīgi minerāli, kas mūsu organismā tiek transportēti elektriski lādētu jonu veidā. Šīs vielas ir būtiskas organisma normālai darbībai – sākot no nervu impulsu pārraides līdz muskuļu aktivitātes nodrošināšanai. Pareizs elektrolītu līdzsvars ir galvenais faktors optimālas veselības, atbilstošas hidratācijas un fiziskās veiktspējas uzturēšanā. Neatkarīgi no tā, vai esat profesionāls sportists, aktīva mamma vai vienkārši rūpējaties par savu veselību, elektrolītiem ir izšķiroša nozīme jūsu ikdienas labsajūtā.

Šajā visaptverošajā rakstā jūs uzzināsiet par galvenajiem elektrolītu veidiem, to funkcijām organismā, kā atpazīt to nelīdzsvarotības pazīmes, kādus pārtikas produktus varat lietot, lai papildinātu to rezerves, un kad ir vērts apsvērt uztura bagātinātāju lietošanu. Mēs apspriedīsim arī praktiskus ieteikumus par to, kā ikdienas dzīvē uzturēt optimālu elektrolītu līdzsvaru.

Elektrolītu jēdziens – definīcija un to loma organismā

Elektrolīti ir minerāli, kas, izšķīduši ķermeņa šķidrumos (asinīs, limfā, šūnu šķidrumos), sadalās elektriski lādētos jonos. Šie joni rada elektrisko potenciālu, kas ir būtisks daudzām dzīvībai svarīgām funkcijām. Galvenie elektrolīti mūsu organismā ir nātrijs, kālijs, kalcijs, magnijs, hlorīds, fosfāts un bikarbonāts.

Nātrijs (Na+) ir galvenais elektrolīts ārpusšūnu šķidrumā, kas regulē ūdens daudzumu organismā un palīdz uzturēt asinsspiedienu. Tas ir nepieciešams arī nervu impulsu pārraidei un muskuļu kontrakcijai.

Kālijs (K+) darbojas pretēji nātrijam – tas ir galvenais šūnu iekšējais elektrolīts, kas iesaistīts sirdsdarbības ātruma, muskuļu kontrakciju un nervu signālu pārraides regulēšanā. Kālija nelīdzsvarotība var izraisīt nopietnas sirds ritma problēmas.

Kalcijs (Ca2+) ne tikai stiprina kaulus un zobus, bet arī piedalās muskuļu kontrakcijās, asins recēšanā un nervu signālu pārraidē. Tas darbojas arī kā sekundārs mediators šūnu iekšienē.

Magnijs (Mg2+) aktivizē vairāk nekā 300 enzīmu, regulē ķermeņa temperatūru, piedalās enerģijas ražošanā un palīdz uzturēt normālu nervu un muskuļu darbību.

Hlorīds (Cl-) parasti atrodams kopā ar nātriju un ir svarīgs kuņģa skābes ražošanai, kā arī palīdz uzturēt pareizu šķidruma līdzsvaru un skābju-bāzes līdzsvaru organismā.

Fosfāts (HPO42-) ir svarīgs kaulu un zobu veidošanai, enerģijas ražošanai (ATP molekulā) un ģenētiskā materiāla (DNS, RNS) struktūras veidošanai.

Bikarbonāts (HCO3-) darbojas kā buferviela, kas palīdz uzturēt organisma pH līdzsvaru, neitralizējot skābes.

Visi šie elektrolīti darbojas kopā sarežģītā līdzsvara sistēmā. To koncentrācija asinīs un citos ķermeņa šķidrumos tiek stingri kontrolēta, un jebkādas novirzes var radīt veselības problēmas.

Kāpēc elektrolīti ir tik svarīgi? – galvenās funkcijas un ieguvumi veselībai

Elektrolīti ir neaizstājami mūsu ķermeņa darbībai un veic daudzas svarīgas funkcijas, kuras nevar pārvērtēt. Šeit ir šo minerālu galvenās funkcijas:

Nervu impulsu pārraide: Elektrolīti rada elektriskos gradientus, kas nepieciešami nervu impulsu pārraidei. Bez pareiza elektrolītu daudzuma mūsu nervu sistēma nespētu efektīvi pārraidīt signālus, kas varētu izraisīt jušanas un kustību traucējumus.
Muskuļu kontrakcija: Kalcija, nātrija un kālija joni ir tieši iesaistīti muskuļu kontrakcijas mehānismā. Sirds, būdama muskuļots orgāns, ir īpaši atkarīga no pareiza elektrolītu līdzsvara – pat vismazākās novirzes var izraisīt sirds ritma traucējumus.
Šķidruma līdzsvars: Elektrolīti regulē ūdens pārvietošanos starp dažādiem ķermeņa nodalījumiem, uzturot atbilstošu hidratāciju šūnās, audos un asinīs. Šis process notiek osmotiskā spiediena ietekmē, ko rada elektrolīti.
pH regulēšana: Elektrolīti darbojas kā buferi, palīdzot uzturēt pareizu skābju-bāzes līdzsvaru organismā. Šī funkcija aizsargā pret bīstamām pH svārstībām, kas varētu traucēt fermentu aktivitāti un citas bioķīmiskās reakcijas.
Barības vielu transports: Elektrolīti piedalās aktīvā transporta mehānismos, palīdzot šūnām absorbēt glikozi, aminoskābes un citas svarīgas vielas.

Elektrolītu loma fiziskajās aktivitātēs

Elektrolītiem ir īpaši svarīga loma optimālas fiziskās veiktspējas nodrošināšanā.

Intensīvas fiziskās aktivitātes laikā ar sviedriem tiek zaudēts ne tikai ūdens, bet arī liels daudzums elektrolītu, īpaši nātrija un kālija. Šis zudums var izraisīt muskuļu krampjus, nogurumu un samazinātu fizisko sniegumu.

Ja Jums nav pietiekami daudz elektrolītu, fiziskās slodzes laikā var rasties reibonis, slikta dūša vai pat samaņas zudums. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt pietiekamu elektrolītu papildināšanu pirms, intensīvas fiziskās aktivitātes laikā un pēc tās, lai uzturētu optimālu ķermeņa darbību un izvairītos no dehidratācijas un elektrolītu līdzsvara traucējumu sekām.

Sportisti, īpaši izturības sportisti, bieži lieto īpaši sabalansētus dzērienus ar elektrolītiem, lai ilgstošu treniņu vai sacensību laikā uzturētu atbilstošu hidratāciju un līdzsvaru organismā. Šie īpašie dzērieni ne tikai atjauno zaudētos elektrolītus, bet arī palīdz ātrāk atgūties pēc fiziskas slodzes.

Elektrolītu līdzsvara traucējumu cēloņi – riska faktori un simptomi

Elektrolītu nelīdzsvarotība var rasties dažādu iemeslu dēļ, kā rezultātā organismā ir vai nu pārāk maz, vai pārāk daudz šo svarīgo vielu. Galvenie riska faktori ir:

Dehidratācija: Tas ir viens no biežākajiem elektrolītu nelīdzsvarotības cēloņiem. Tas var rasties intensīvas fiziskas slodzes, karstuma, nepietiekamas šķidruma uzņemšanas, drudža vai atrašanās ļoti karstā vidē dēļ. Svīšana noved pie ne tikai ūdens, bet arī elektrolītu zuduma.
Uzturvielu trūkumi: Slikts uzturs, elektrolītus saturošu pārtikas produktu izvairīšanās vai ēšanas traucējumi var izraisīt elektrolītu deficītu. Veģetāriešiem un vegāniem uzturā jāpievērš īpaša uzmanība kalcija, magnija un dzelzs avotiem.
Gremošanas sistēmas problēmas: Ilgstoša vemšana, caureja vai malabsorbcijas sindroms var izraisīt ievērojamu elektrolītu zudumu caur gremošanas traktu. Tādas slimības kā Krona slimība, celiakija vai iekaisīga zarnu slimība var traucēt elektrolītu uzsūkšanos.
Medikamenti: Daži medikamenti, īpaši diurētiskie līdzekļi, sirds un asinsspiediena zāles, var izjaukt elektrolītu līdzsvaru, veicinot palielinātu elektrolītu izdalīšanos ar urīnu.
Nieru slimība: Tā kā nieres ir atbildīgas par elektrolītu regulēšanu organismā, jebkādi nieru darbības traucējumi var izraisīt elektrolītu nelīdzsvarotību. Hroniska nieru slimība ir viens no biežākajiem elektrolītu līdzsvara traucējumu cēloņiem.
Endokrīnās sistēmas traucējumi: Daži stāvokļi, piemēram, diabēts, virsnieru vai vairogdziedzera darbības traucējumi, var ietekmēt elektrolītu koncentrāciju organismā.

Elektrolītu līdzsvara traucējumu simptomi var būt nemanāmi vai izteikti atkarībā no līdzsvara traucējumu pakāpes un ilguma. Visbiežāk sastopamie simptomi ir:

Muskuļu problēmas: krampji, vājums, trīce vai raustīšanās
Nogurums un vājums: neparasti smags un pastāvīgs nogurums
Sirds ritma traucējumi: neregulāra sirdsdarbība, sirdsklauves
Nervu sistēmas simptomi: reibonis, apjukums, aizkaitināmība, krampji
Gremošanas problēmas: slikta dūša, vemšana, apetītes zudums
Asinsspiediena izmaiņas: zems asinsspiediens, ģībonis

Zema un augsta elektrolītu līmeņa pazīmes

Dažādi elektrolītu nelīdzsvarotības traucējumi izpaužas ar dažādiem simptomiem. Šeit ir galvenās pazīmes:

Zema nātrija līmeņa (hiponatriēmijas) pazīmes: galvassāpes, apjukums, nogurums, slikta dūša, muskuļu krampji, krampji, apziņas traucējumi.
Augsta nātrija līmeņa (hipernatriēmijas) pazīmes: slāpes, samazināta urīna izdalīšanās, nemiers, aizkaitināmība, muskuļu stīvums.
Zema kālija līmeņa (hipokaliēmijas) pazīmes: muskuļu vājums, krampji, aizcietējums, sirds ritma traucējumi.
Augsta kālija līmeņa (hiperkaliēmijas) pazīmes: muskuļu vājums, nejutīgums un tirpšana, sirds ritma traucējumi, kas var būt dzīvībai bīstami.
Zema kalcija līmeņa (hipokalciēmijas) pazīmes: muskuļu krampji, muskuļu spazmas rokās un kājās, parestēzijas ap muti, krampji.
Augsta kalcija līmeņa (hiperkalciēmijas) pazīmes: nogurums, vājums, kaulu sāpes, pastiprināta urinēšana, aizcietējums.
Zema magnija līmeņa (hipomagniēmijas) pazīmes: trīce, muskuļu krampji, personības izmaiņas, sirds ritma traucējumi.

Ir svarīgi atzīmēt, ka nopietni elektrolītu līdzsvara traucējumi var būt dzīvībai bīstami un prasa tūlītēju medicīnisko palīdzību.

Elektrolītu avoti pārtikā — kā tos uzņemt pietiekami ar uzturu

Sabalansēts uzturs ir labākais veids, kā nodrošināt pietiekamu elektrolītu daudzumu organismā. Dažādi pārtikas produkti ir bagāti ar dažādiem elektrolītiem.

Lai uzturētu veselīgu elektrolītu līdzsvaru, ir vērts zināt to galvenos avotus un iekļaut tos savā ikdienas uzturā.

Nātrija avoti

Lai gan bieži tiek runāts par nepieciešamību samazināt nātrija uzņemšanu, šis elektrolīts ir būtisks organisma normālai darbībai. Ieteicamā dienas deva pieaugušajiem ir aptuveni 1500–2300 mg nātrija (apmēram 6 g vārāmās sāls).

Galda sāls ir galvenais nātrija avots mūsu uzturā.
Konservēti pārtikas produkti
Olīvas un to eļļa
Marinēti produkti (gurķi, kāposti)
Siers un piena produkti
Jūras veltes

Kālija avoti

Pieaugušajam ieteicams dienā uzņemt 3500–4700 mg kālija. Šis elektrolīts kopā ar nātriju palīdz uzturēt šķidruma līdzsvaru un asinsspiedienu.

Banāni ir viens no populārākajiem kālija avotiem.
Kartupeļi – īpaši ar mizu
Zaļie lapu dārzeņi (spināti, lapu kāposti)
Aprikozes un žāvēti augļi
Avokado
Pākšaugi (pupiņas, lēcas, zirņi)
Rieksti un sēklas

Kalcija avoti

Ieteicamā kalcija dienas deva pieaugušajiem ir 1000–1200 mg. Šis minerāls ir svarīgs ne tikai kaulu veselībai, bet arī muskuļu kontrakcijai un nervu signālu pārraidei.

Piena produkti (piens, jogurts, siers)
Kalcija bagātināti augu izcelsmes dzērieni (sojas piens, mandeļu piens)
Lapu zaļie dārzeņi (brokoļi, sinepju lapas)
Tofu (īpaši tas, kas pagatavots ar kalcija sulfātu)
Mandeles un sezama sēklas
Sardīnes un lasis ar kauliem

Magnija avoti

Ieteicamā magnija dienas deva pieaugušiem vīriešiem ir 400–420 mg, bet sievietēm – 310–320 mg. Šis elektrolīts ir iesaistīts vairāk nekā 300 bioķīmiskās reakcijās organismā.

Rieksti (mandeles, Indijas rieksti, zemesrieksti)
Sēklas (ķirbju, saulespuķu)
Pilngraudu produkti
Spināti un citi lapu dārzeņi
Tumšā šokolāde (ar augstāku kakao saturu)
Pākšaugi
Avokado

Hlorīda avoti

Hlorīds visbiežāk atrodams kopā ar nātriju, tāpēc tā avoti ir ļoti līdzīgi:

Galda sāls (nātrija hlorīds)
Jūraszāles
Jūras veltes
Tomāti
Selerijas
Olīvas

Fosfora avoti

Pieaugušajiem ieteicams lietot aptuveni 700 mg fosfora dienā. Šis elektrolīts ir svarīgs kaulu un zobu veidošanai un enerģijas ražošanai.

Gaļa, mājputni un zivis
Piena produkti
Olas
Rieksti un sēklas
Pupas un lēcas
Pilngraudu produkti

Dažādu pārtikas produktu iekļaušana ikdienas uzturā ir labākais veids, kā nodrošināt atbilstošu visu elektrolītu līmeni. Veselīgs, sabalansēts uzturs, kas bagāts ar augļiem, dārzeņiem, pilngraudiem, liesu gaļu un piena produktiem, parasti nodrošina pietiekamu elektrolītu daudzumu veseliem cilvēkiem.

Vai ir vērts lietot elektrolītu uztura bagātinātājus vai sporta dzērienus?

Lai gan elektrolīti dabiski tiek iegūti no pārtikas un dzērieniem, dažos gadījumos var būt nepieciešami papildu avoti. Elektrolītu piedevas un sporta dzērieni var būt noderīgi, taču ir svarīgi zināt, kad tie patiešām ir nepieciešami un kad labāk paļauties uz dabīgiem avotiem.

Kas ir elektrolītu dzērieni?

Elektrolītu dzērieni ir īpaši izstrādāti šķidrumi, kas satur ūdeni, elektrolītus (parasti nātriju, kāliju, kalciju un magniju) un ogļhidrātus (cukuru). Šie dzērieni ir paredzēti, lai ātri atjaunotu zaudēto šķidrumu un elektrolītus, īpaši pēc intensīvas fiziskas slodzes.

Tirgū ir pieejami dažādi elektrolītu dzērienu veidi:

Sporta dzērieni (piemēram, Gatorade, Powerade) – tie parasti satur elektrolītus un cukuru ātrai enerģijas atjaunošanai.
Elektrolītu pulveris un tabletes – paredzēts šķīdināšanai ūdenī; bieži vien satur mazāk cukura nekā tradicionālie sporta dzērieni.
Kokosriekstu ūdens ir dabīgs dzēriens, kas satur elektrolītus, īpaši kāliju.
Specializēti medicīniskās rehidratācijas šķīdumi – piemēram, bērniem vai pacientiem ar caureju.

Kam patiesībā vajadzētu lietot elektrolītu piedevas?

Elektrolītu piedevas nav labvēlīgas visiem un ne vienmēr. Šeit ir situācijas, kad tos var ieteikt:

Izturības sportisti — cilvēki, kas vingro ilgāk par stundu, īpaši karstā vidē, var zaudēt lielu daudzumu elektrolītu ar sviedriem.
Personām, kurām ir bijuši ievērojami rehidratācijas traucējumi – pēc stipras caurejas, vemšanas vai augsta drudža.
Cilvēki, kas veic smagu fizisku darbu karstā vidē – celtnieki, lauksaimnieki, glābēji utt.
Personas ar noteiktām veselības problēmām, kas izraisa elektrolītu līdzsvara traucējumus (piemēram, dažas nieru slimības, endokrīnās sistēmas traucējumi).
Ceļotāji uz karstām klimatiskajām zonām, īpaši tie, kas nav pielāgojušies šādiem klimatiskajiem apstākļiem.

Ir svarīgi atzīmēt, ka lielākajai daļai cilvēku, kas nodarbojas ar mērenas intensitātes aktivitātēm, parasti pietiek ar ūdeni vien un sabalansētu uzturu, lai uzturētu atbilstošu elektrolītu līdzsvaru.

Elektrolītu piedevu trūkumi un riski

Lai gan elektrolītu piedevas dažos gadījumos var būt noderīgas, ir svarīgi apzināties iespējamos riskus:

Papildu cukura uzņemšana – daudzi sporta dzērieni satur lielu cukura daudzumu, kas var veicināt svara pieaugumu un citas veselības problēmas.
Elektrolītu līdzsvara traucējumu risks — pārāk daudz noteiktu elektrolītu var būt tikpat bīstams kā to deficīts. Piemēram, hipernatriēmija (pārāk daudz nātrija) var izraisīt bīstamus simptomus.
Mākslīgās piedevas – daudzi elektrolītu dzērieni satur mākslīgos saldinātājus, krāsvielas un konservantus, kas dažiem cilvēkiem var izraisīt alerģiskas reakcijas.
Hiponatriēmija pārmērīga ūdens patēriņa dēļ – pārmērīgs ūdens daudzums kombinācijā ar elektrolītu piedevām var “atšķaidīt” nātrija koncentrāciju asinīs, izraisot bīstamu stāvokli.

Uztura bagātinātāji salīdzinājumā ar dabīgiem avotiem

Vairumā gadījumu dabiskie elektrolītu avoti (pārtika un dzērieni) ir pārāki par uztura bagātinātājiem šādos veidos:

Dabiskie avoti nodrošina elektrolītus optimālās attiecībās
Elektrolīti pārtikā bieži vien labāk uzsūcas
Dabiskie avoti nodrošina arī citas uzturvielas un šķiedrvielas
Mazāks pārmērīgas lietošanas risks

Ja jūs tomēr nolemjat lietot elektrolītu piedevas, ieteicams konsultēties ar veselības aprūpes speciālistu, īpaši, ja jums ir hroniska slimība vai lietojat zāles, kas var ietekmēt elektrolītu līdzsvaru.

Kā uzturēt elektrolītu līdzsvaru – praktiski padomi ikdienas veselībai

Pareiza elektrolītu līdzsvara uzturēšana ir būtiska vispārējās veselības un labsajūtas sastāvdaļa.

Par laimi, lielākajai daļai cilvēku daži vienkārši ikdienas ieradumi ir pietiekami, lai uzturētu optimālu elektrolītu līmeni. Šeit ir daži praktiski padomi, kā nodrošināt veselīgu elektrolītu līdzsvaru:

Nodrošinot optimālu hidratāciju

Regulāri dzeriet ūdeni – centieties patērēt apmēram 30–35 ml ūdens uz katru ķermeņa svara kilogramu dienā. Tas nozīmē, ka cilvēkam, kas sver 70 kg, vajadzētu izdzert apmēram 2–2,5 litrus ūdens.
Sekojiet līdzi urīna krāsai – gaiši dzeltena krāsa parasti norāda uz pietiekamu hidratācijas līmeni.
Pielāgojiet ūdens uzņemšanu atkarībā no fiziskās aktivitātes, gaisa temperatūras un veselības stāvokļa.
Izvairieties no dehidratācijas pazīmēm – slāpēm, sausuma mutē, galvassāpēm, tumša urīna.

Sabalansēta uztura principi

Iekļaujiet uzturā dažādus pārtikas produktus, īpaši tos, kas bagāti ar elektrolītiem – augļus, dārzeņus, pilngraudu produktus, riekstus un sēklas.
Ierobežojiet pārstrādātu pārtikas produktu uzņemšanu, jo tie bieži satur pārāk daudz nātrija un pārāk maz citu svarīgu elektrolītu.
Ēdiet pietiekami daudz augļu un dārzeņu – centieties apēst 5 porcijas dienā, jo šie produkti ir bagāti ar kāliju un citiem elektrolītiem.
Iekļaujiet veselīgus tauku avotus, piemēram, avokado, riekstus un olīveļļu, kas satur arī elektrolītus.

Īpaši ieteikumi fiziskajām aktivitātēm

Pirms intensīvas fiziskās aktivitātes – nodrošiniet labu hidratācijas līmeni, izdzerot 400–600 ml ūdens 2–3 stundas pirms treniņa.
Treniņa laikā – ik pēc 15–20 minūtēm izdzeriet aptuveni 150–350 ml ūdens, atkarībā no sviedru daudzuma un apkārtējās vides temperatūras.
Treniņu laikā, kas ilgāki par stundu, apsveriet elektrolītus saturošu dzērienu lietošanu, īpaši, ja stipri svīstat.
Pēc treniņa – 30 minūšu laikā pirms fiziskās aktivitātes patērējiet ēdienu vai dzērienu, kas satur elektrolītus (piemēram, banānu, kokosriekstu ūdeni).

Elektrolītu līdzsvara traucējumu novēršana īpašos apstākļos

Karstās dienās – palieliniet šķidruma uzņemšanu un pārtikas produktus, kas bagāti ar elektrolītiem.
Slimības laikā – ja Jums ir caureja vai vemšana, dzeriet rehidratācijas šķīdumus, kas satur elektrolītus.
Ceļojot uz karstām vietām, pakāpeniski aklimatizējieties un nodrošiniet pietiekamu hidratāciju.
Grūtniecības laikā konsultējieties ar ārstu par specifiskām elektrolītu vajadzībām.

Kad apmeklēt ārstu

Lai gan vairumā gadījumu pareizu elektrolītu līdzsvaru var uzturēt ar veselīgu dzīvesveidu, dažos gadījumos ir nepieciešams konsultēties ar ārstu:

Ja elektrolītu līdzsvara traucējumu simptomi saglabājas, neskatoties uz atbilstošu uzturu un hidratāciju
Kad rodas nopietni simptomi: smagi sirds ritma traucējumi, krampji, smags muskuļu vājums
Ja Jums ir hroniskas slimības, piemēram, nieru slimība, sirds mazspēja vai diabēts
Ja lietojat zāles, kas var ietekmēt elektrolītu līdzsvaru (diurētiskos līdzekļus, dažas antibiotikas utt.).
Pēc ilgstošas un stipras caurejas vai vemšanas epizodes, īpaši bērniem un gados vecākiem cilvēkiem

Regulāra elektrolītu līdzsvara uzturēšana nav vienreizējs uzdevums, bet gan dzīvesveids. Iekļaujot šos vienkāršos padomus savā ikdienas dzīvē, jūs varat nodrošināt optimālu elektrolītu līdzsvaru un uzlabot savu vispārējo labsajūtu un veselību.

Bieži uzdotie jautājumi (BUJ)

Kādas ir elektrolītu galvenās funkcijas mūsu organismā?

Elektrolīti regulē šķidruma līdzsvaru organismā, nodrošina nervu un muskuļu darbību, uztur pH līdzsvaru un atbalsta mērķa orgānus, piemēram, sirdi un smadzenes.

Kādas ir agrīnas elektrolītu deficīta pazīmes?

Visbiežāk sastopamie elektrolītu deficīta agrīnie simptomi ir nogurums, muskuļu krampji, galvassāpes, neregulāra sirdsdarbība, apjukums vai reibonis.

Kad ūdens vietā jālieto elektrolītu piedevas?

Elektrolītu piedevas var būt noderīgas intensīvas fiziskās slodzes laikā (ilgāk par stundu), stipras svīšanas gadījumos, pēc slimības, kas izraisa vemšanu vai caureju, vai ja ārsts to iesaka īpašu veselības problēmu gadījumā.

Kādi pārtikas produkti ir bagātākie ar elektrolītiem?

Banāni, kartupeļi, piena produkti, lapu zaļie dārzeņi, rieksti, sēklas un galda sāls ir galvenie kālija, kalcija, magnija un nātrija avoti.

Vai pārāk daudz elektrolītu var būt bīstams?

Jā, pārāk daudz elektrolītu, īpaši no uztura bagātinātājiem, var izraisīt nopietnas veselības problēmas, piemēram, sirds ritma traucējumus vai nieru darbības traucējumus. Vissvarīgākais ir līdzsvars.