Jods: visaptverošs ceļvedis par joda ieguvumiem, avotiem un drošu lietošanu
Jods ir viens no svarīgākajiem mikroelementiem, kas nepieciešams cilvēka organisma normālai darbībai. Šim svarīgajam mikroelementam ir izšķiroša nozīme vairogdziedzera darbībā, vielmaiņā un vispārējās veselības uzturēšanā. Neskatoties uz tā nozīmīgumu, joda deficīts joprojām ir globāla veselības problēma, kas skar miljoniem cilvēku visā pasaulē.
Šajā visaptverošajā ceļvedī jūs uzzināsiet par joda (citādi saukta par jodīdu) nozīmi veselībā, tā ieguvumiem, galvenajiem avotiem pārtikā, deficīta vai pārmērīguma riskiem un joda izmantošanu ne tikai cilvēku veselībai, bet arī augu kopšanai. Jūs uzzināsiet, kā nodrošināt optimālu joda līmeni organismā un izvairīties no veselības problēmām, kas saistītas ar tā nelīdzsvarotību.
Kas ir jods? Funkcijas un galvenās lomas organismā
Jods ir dabiski sastopams mikroelements, kas ir būtisks cilvēka ķermeņa funkcionēšanai. Šis ir viens no svarīgākajiem elementiem, kura trūkums var izraisīt nopietnas veselības problēmas. Joda galvenais mērķis ir piedalīties vairogdziedzera hormonu ražošanā.
Vairogdziedzeris izmanto jodu, lai ražotu hormonus tiroksīnu (T4) un trijodtironīnu (T3), kas regulē daudzas svarīgas ķermeņa funkcijas, tostarp:
- vielmaiņa
- enerģijas ražošana
- ķermeņa temperatūras kontrole
- nervu sistēmas attīstība
- muskuļu funkcija
- izaugsme un attīstība
Vairogdziedzera hormoni ir iesaistīti katras ķermeņa šūnas darbībā, tāpēc pietiekams joda daudzums ir priekšnoteikums optimālai orgānu darbībai. Pieauguša cilvēka organismā ir aptuveni 15–20 mg joda, un lielākā daļa no tā (apmēram 70–80%) uzkrājas vairogdziedzerī.
Joda nepieciešamība dažādos dzīves posmos
Joda nepieciešamība atšķiras atkarībā no vecuma un fizioloģiskā stāvokļa. Pietiekama joda uzņemšana kļūst īpaši svarīga grūtniecības un zīdīšanas laikā, jo tā tieši ietekmē augļa un mazuļa
smadzeņu attīstību. Joda deficīts grūtniecības laikā var izraisīt bērna neiroloģiskus attīstības traucējumus vai pat kretīnismu, kas ir smags garīgās atpalicības sindroms.
Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteiktā joda dienas deva ir:
- zīdaiņiem līdz 12 mēnešu vecumam. – 110–130 μg
- bērniem no 1 līdz 8 gadu vecumam – 90–120 μg
- bērniem no 9 līdz 13 gadu vecumam – 120–150 μg
- pusaudžiem un pieaugušajiem – 150 μg
- grūtniecēm – 220–250 μg
- sievietēm, kas baro bērnu ar krūti – 250–290 μg
Joda galvenie ieguvumi veselībai
Joda ieguvumi organismam ir daudzveidīgi un svarīgi vispārējai veselībai. Pietiekams joda daudzums palīdz nodrošināt daudzas svarīgas ķermeņa funkcijas un pasargā no dažādiem veselības traucējumiem.
- Normālai vairogdziedzera darbībai – jods ir galvenais elements, kas nepieciešams vairogdziedzera hormonu ražošanai, kuri regulē vielmaiņu un enerģijas ražošanu.
- Smadzeņu attīstība un kognitīvā funkcija — pietiekama joda uzņemšana grūtniecības un bērnības laikā ir būtiska normālai bērna smadzeņu attīstībai. Joda deficīts var samazināt intelekta koeficientu (IQ) pat par 10–15 punktiem.
- Enerģijas ražošana un vielmaiņa – vairogdziedzera hormoni, kuru ražošanai nepieciešams jods, regulē mitohondriju, kas ir šūnu enerģijas rūpnīcas, aktivitāti.
- Imūnsistēmas stiprināšana – jodam piemīt pretmikrobu īpašības un tas palīdz uzturēt normālu imūnsistēmas reakciju.
- Aizsardzība pret noteiktiem vēža veidiem – daži pētījumi liecina, ka pietiekama joda uzņemšana var palīdzēt aizsargāt pret noteiktiem vēža veidiem, īpaši krūts vēzi.
- Hormonālais līdzsvars – jods palīdz regulēt estrogēna metabolismu sievietes organismā, kas ir svarīgi reproduktīvajai veselībai.
- Detoksikācija – jods palīdz no organisma izvadīt toksiskus metālus, piemēram, svinu, dzīvsudrabu un kadmiju.
Joda un vairogdziedzera darbības traucējumi
Lai novērstu vairogdziedzera darbības traucējumus, ir svarīgi uzņemt pietiekami daudz joda. Pārāk maz joda var izraisīt hipotireozi, stāvokli, kad vairogdziedzeris neražo pietiekami daudz hormonu. Šī stāvokļa simptomi ir nogurums, jutība pret aukstumu, svara pieaugums un depresija.
No otras puses, pārāk daudz joda dažiem cilvēkiem var izraisīt hipertireozi – vairogdziedzera hormonu pārpalikumu organismā. Tās simptomi var būt trauksme, bezmiegs, pastiprināta svīšana, svara zudums un sirds ritma traucējumi.
Ilgstošs joda deficīts var izraisīt goiteru jeb vairogdziedzera palielināšanos, kad organisms cenšas kompensēt joda deficītu, palielinot vairogdziedzera tilpumu.
Jodam ir arī svarīga loma autoimūnu vairogdziedzera slimību, piemēram, Hašimoto tireoidīta un Greivsa slimības, ārstēšanā.
Joda avoti pārtikā: kur atrast jodu uzturā
Jods organismā nonāk galvenokārt ar pārtiku un ūdeni. Tomēr joda daudzums augsnē ievērojami atšķiras atkarībā no reģiona, tāpēc arī joda daudzums pārtikas produktos var ievērojami atšķirties. Iepazīsimies ar galvenajiem joda avotiem pārtikā.
Bagātākie joda avoti
- Jūras aļģes ir īpaši koncentrēts joda avots. Viena nori strēmelīte (jūraszāles, ko izmanto suši pagatavošanai) var saturēt no 11 līdz 1989 μg joda, kas bieži vien pārsniedz ieteicamo dienas devu.
- Jūras veltes, īpaši menca, pikša, garneles un omārs, ir lieliski joda avoti. 85 g vārītas mencas satur aptuveni 99 μg joda.
- Jodēts sāls – daudzās valstīs, tostarp Lietuvā, sāls tiek papildināta ar jodu, lai novērstu joda deficītu. Viena tējkarote jodētā sāls satur aptuveni 71 μg joda.
- Piena produkti – govs piens, jogurts un siers ir labi joda avoti, īpaši, ja govis tika barotas ar jodu bagātinātu barību. Glāze piena satur aptuveni 56 μg joda.
- Olas – viena vidēja lieluma ola satur aptuveni 24 μg joda.
- Liesa gaļa un mājputni – lai gan ne tik bagātīgi kā jūras veltes, tie arī veicina jūsu vispārējās joda vajadzības.
Ir svarīgi pieminēt, ka joda daudzums pārtikā var atšķirties atkarībā no augsnes, kurā augi tika audzēti, vai ūdens, kurā dzīvoja jūras dzīvnieki. Tāpat termiskā apstrāde var samazināt joda saturu pārtikā.
Veģetārie, augu izcelsmes un īpašie uztura veidi
Veģetāriešiem un vegāniem var būt grūtāk uzņemt pietiekami daudz joda no pārtikas, īpaši, ja viņi nelieto jodētu sāli vai jūraszāles. Vegāniskā uzturā galvenie joda avoti ir:
-
jūraszāles (nori, kombu, wakame)
-
jodēts sāls
-
daži pākšaugi
-
daži augļi un dārzeņi (atkarībā no augsnes, kurā tie audzēti)Cilvēkiem, kas ievēro šīs diētas, ir īpaši svarīgi pievērst uzmanību joda saturam pārtikā un, ja nepieciešams, konsultēties ar ārstu vai dietologu par joda papildināšanu.
Joda deficīts un pārmērīgums: simptomi, riski un kā no tiem izvairīties
Joda nelīdzsvarotība – gan deficīts, gan pārmērīgums – var izraisīt nopietnas veselības problēmas. Šajā sadaļā mēs apspriedīsim abu slimību simptomus, riskus un profilakses pasākumus.
Joda deficīts: simptomi un riski
Joda deficīts ir viens no visizplatītākajiem mikroelementu trūkumiem pasaulē, kas skar gandrīz 2 miljardus cilvēku. Svarīgākie joda deficīta simptomi:
- nogurums un enerģijas trūkums
- vairogdziedzera palielināšanās (goiter)
- svara pieaugums
- jutība pret aukstumu
- sausa āda un mati
- atmiņas un koncentrēšanās problēmas
- muskuļu vājums un sāpes
- augsts holesterīna līmenis
- depresija
- menstruāciju traucējumi
Grūtnieces ir īpaši pakļautas riskam, jo joda deficīts var izraisīt nopietnus augļa attīstības traucējumus, tostarp smadzeņu bojājumus, garīgo atpalicību un fiziskās attīstības traucējumus.
Joda pārpalikums: simptomi un riski
Lai gan joda deficīts ir izplatīts, pārāk daudz joda var būt bīstams. Joda pārpalikuma simptomi:
- pastiprināta siekalošanās
- dedzinoša sajūta mutē un degunā
- sāpes vēderā
- caureja
- tireoidīts
- vairogdziedzera disfunkcija (hipertireoze vai hipotireoze)
- alerģisks dermatīts
- galvassāpes
Dažām grupām, īpaši cilvēkiem ar autoimūnām vairogdziedzera slimībām, joda pārpalikums var būt īpaši bīstams, saasinot jau esošus traucējumus.
Profilakse un riska mazināšana
- Lai novērstu joda nelīdzsvarotību, ieteicams:
- iekļaut uzturā dažādus joda avotus
- lietojiet jodētu sāli (bet mērenībā)
- regulāri pārbaudiet vairogdziedzera darbību, īpaši, ja Jums ir risks
- izvairieties lietot joda piedevas patstāvīgi bez ārsta ieteikuma
- pievērsiet uzmanību reģionālajām uztura īpatnībām (dažos reģionos augsnē dabiski ir mazāk joda)
Jods un radioloģiskā aizsardzība
Kālija jodīdu (KI) izmanto kā aizsardzības līdzekli kodolavāriju gadījumā. Savlaicīgi lietojot kālija jodīda tabletes, cilvēki var pasargāt savu vairogdziedzeri no radioaktīvā joda, kas šādu negadījumu laikā var nonākt vidē.
Ir svarīgi saprast, ka regulāri joda uztura bagātinātāji vai ar jodu bagāti pārtikas produkti NAV pietiekams līdzeklis aizsardzībai pret radiāciju – šim nolūkam tiek izmantoti īpaši kālija jodīda preparāti, kuru lietošanu regulē valdības iestādes.
Joda piedevas: kad, kā un drošības apsvērumi
Joda piedevas var būt noderīgas personām ar joda deficīta risku, taču to lietošana rūpīgi jāuzrauga veselības aprūpes speciālistam. Neatbilstoša joda piedevu lietošana var izraisīt dažādas veselības problēmas.
Kad ir nepieciešami joda uztura bagātinātāji?
Joda piedevas var būt noderīgas šādām pacientu grupām:
- grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, ja uzturā nav pietiekami daudz joda
- vegāniem un veģetāriešiem, kuri nelieto uzturā jodētu sāli vai jūraszāles
- cilvēkiem, kas dzīvo reģionos ar zemu joda līmeni augsnē
- cilvēkiem, kuriem diagnosticēts joda deficīts
- cilvēkiem pēc vairogdziedzera operācijas vai ārstēšanas ar radioaktīvo jodu
Joda piedevu formas un devas
- Joda piedevas tirgū ir pieejamas dažādās formās:
- kālija jodīda (KI) tabletes
- nātrija jodīda šķīdumi
- jūraszāļu ekstrakti
- multivitamīni ar jodu
Standarta ieteicamā joda deva uztura bagātinātājos pieaugušajiem ir 150 μg dienā. Grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, var ieteikt lielākas devas – attiecīgi 220–250 μg un 250–290 μg dienā. Tomēr konkrēto devu vienmēr jānosaka ārstam, ņemot vērā pacienta stāvokli un vajadzības.
Drošības aspekti un blakusparādības
- Joda piedevu lietošana var izraisīt blakusparādības, īpaši, ja devas ir pārāk lielas vai cilvēkam ir noteikti veselības stāvokļi:
- vairogdziedzera disfunkcija (gan hipertireoze, gan hipotireoze)
- ādas izsitumi un nieze
- gremošanas traucējumi (slikta dūša, caureja)
- metāliska garša mutē
- alerģijas
- Cilvēkiem ar autoimūnām vairogdziedzera slimībām (Hašimoto tireoidītu vai Greivsa slimību) jābūt īpaši uzmanīgiem, lietojot joda piedevas, jo pārmērīgs joda daudzums var saasināt slimības simptomus.
Pirms sākat lietot joda piedevas, ir nepieciešams konsultēties ar ārstu un apspriest iespējamos ieguvumus un riskus. Ārsts var ieteikt pārbaudīt vairogdziedzera darbību un joda līmeni, lai pareizi novērtētu nepieciešamību pēc uztura bagātinātājiem.
Joda pielietojums ārpus cilvēku veselības: pielietojums augos un vidē
Papildus tam, ka jodam ir liela nozīme cilvēku veselībā, tam ir arī dažādi pielietojumi augu kopšanā un vides aizsardzībā. Šim mikroelementam ir svarīga loma augu fizioloģiskajos procesos, un to var izmantot kā dabisku līdzekli augu veselības uzlabošanai.
Jods augu fizioloģijā
Lai gan jods netiek uzskatīts par būtisku mikroelementu augiem, pētījumi liecina, ka neliels joda daudzums var pozitīvi ietekmēt augu augšanu un attīstību. Jods augos:
- uzlabo fotosintēzes efektivitāti
- veicina sakņu attīstību
- palielina izturību pret stresu (sausums, aukstums, slimības)
- uzlabo auga antioksidantu aizsardzību
- palielina ražu un tās kvalitāti
Biofortifikācija: ar jodu bagātināti augi
Biofortifikācija ir augu audzēšanas process, lai palielinātu to barības vielu saturu. Joda biofortifikācija kļūst par arvien populārāku veidu, kā cīnīties pret joda deficītu reģionos, kur augsnē dabiski ir zems šī elementa saturs.
Augus var bagātināt ar jodu vairākos veidos:
- augsnes mēslošana ar joda savienojumiem
- augu izsmidzināšana ar joda šķīdumiem
- ievadot joda savienojumus apūdeņošanas sistēmās
Pētījumi liecina, ka dārzeņi, īpaši lapu dārzeņi (salāti, spināti) un sakņu dārzeņi (burkāni, kartupeļi), labi absorbē jodu un tos var veiksmīgi bagātināt ar šo mikroelementu.
Praktiski veidi, kā izmantot jodu dārzā
Dārznieki un dārzkopji var izmantot jodu dažādos veidos:
- Slimību profilakse — vāju joda šķīdumu (1–2 pilieni joda uz litru ūdens) var izmantot kā dabisku fungicīdu un baktericīdu, lai aizsargātu augus no slimībām.
- Augsnes dezinfekcija – jods var palīdzēt iznīcināt kaitīgos mikroorganismus augsnē.
- Augu mēslošana — kā papildu mēslošanu var izmantot ļoti atšķaidītus joda šķīdumus, īpaši reģionos ar joda deficītu.
Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka jods jālieto ļoti uzmanīgi un tikai nelielās devās. Pārmērīgs joda daudzums var būt toksisks augiem un izraisīt lapu dzeltēšanu, augšanas aizturi vai pat auga nāvi.
Pirms joda lietošanas dārzā vai augļu dārzā ieteicams pārbaudīt tā iedarbību uz nelielu augu platību un novērot reakciju. Ir arī vērts iepazīties ar konkrētu augu sugu jutīguma pret jodu īpatnībām, jo dažādi augi var atšķirīgi reaģēt uz šo elementu.
Bieži uzdotie jautājumi (BUJ)
Kādas ir agrīnās joda deficīta pazīmes?
Visbiežāk sastopamās agrīnās joda deficīta pazīmes ir nogurums, svara pieaugums, sausa āda, paaugstināta jutība pret aukstumu un kakla pietūkums (goiter).
Vai ir droši lietot joda piedevas katru dienu?
Joda piedevas ir droši lietot katru dienu tikai tad, ja tās ir parakstījis veselības aprūpes speciālists. Pārāk daudz joda var būt kaitīgs un izraisīt vairogdziedzera darbības traucējumus.
Kādi pārtikas produkti ir labākie dabiskie joda avoti?
Labākie dabiskie joda avoti ir jūraszāles, jodēts sāls, piena produkti, olas un dažas zivis, piemēram, menca un tuncis.
Vai es varu izmantot jodu savā dārzā?
Jā, jodu var lietot dārzā, bet tikai ieteicamajās mazās devās un konkrētiem augiem. Pārmērīgs joda daudzums var kaitēt augiem.
Vai joda piedevas aizsargā pret radiācijas iedarbību?
Tikai lielas kālija jodīda devas, ko lieto saskaņā ar oficiālajiem ieteikumiem kodolavāriju laikā, aizsargā vairogdziedzeri no radioaktīvā joda. Parastie joda uztura bagātinātāji šādu aizsardzību nenodrošina.